Larssen

Jā, kopš 1999. gada Igaunijas uzņēmumi nemaksā nodokli par ienākumiem, ko investē uzņēmumā. Šāda kārtība saglabāsies arī pēc 2009. gada, kad tiek plānots ieviest jaunu likuma labojumu par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Igaunijā 5% no peļņas ir jānovirza kapitāla rezervēm, līdz tās sasniedz 10% no pamatkapitāla. Uzņēmumiem nav jāizmaksā dividendes, ja tas var novest pie to maksātnespējas. Līdzīgas prasības ir arī Latvijā, Lietuvā, Krievijā un Ukrainā.

Nodokļi, ar ko apliktas dividendes

Igaunija : 0%*

Latvija : 0%

Lietuva – 0%

Krievija :15%

Ukraina :15%

* Igaunijas uzņēmumiem ir jāmaksā ienākuma nodoklis 2 1/7 9 apmērā no dividenžu summas.

* Latvijā, Lietuvā, Krievijas Federācijā un Ukrainā ar līdzīgiem nodokļiem tiek aplikta visa peļņa.

Var izmantot atvieglojumus (daudzi īpašnieki) saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, kas noslēgti, lai izvairītos no atkārtotas nodokļu maksāšanas, lai samazinātu nodokli dividendēm līdz 5-10%

Igaunijā uzņēmumiem, kuri atbilst vismaz diviem no trim zemāk minētajiem kritērijiem, ir nepieciešams gada pārskata audits, ko veic sertificēts grāmatvedis.

Apgrozījums -10 miljoni kronas

Bilances summa - 5 miljoni kronas

Darbinieku skaits - 10

Vidēja darba alga vadītājiem un grāmatvežiem Igaunijā ir apmēram 1200-1500 eiro mēnesī. Latvijā algas ir aptuveni par 10-15% augstākas, nekā Igaunijā. Krievijā vadītāji un grāmatveži, kas pārzina angļu valodu, var prasīt mēnešalgu no 2000 dolāriem, tanī pat laikā, grāmatveži, kas runā krieviski, var tikt pieņemti darbā par 500 dolāriem mēnesī. Ukrainas darba tirgus var piedāvāt salīdzinoši lētākus darba resursus, taču ir jābūt uzmanīgam ar darbinieku kvalifikāciju un ētikas normām.

Igaunijā ārzemnieki var pirkt mājas un dzīvokļus bez īpašiem aizliegumiem (ir noteiktas formalitātes, kas jāizpilda pērkot lielus zemes gabalus). Arī Latvijā nepastāv īpaši aizliegumi nekustamā īpašuma pirkšanai. Krievijā un Ukrainā jūs varat saskarties ar neskaitāmiem birokrātiskiem šķēršļiem, un jums noteikti būs nepieciešama palīdzība, lai saņemtu atļauju no vietējām varas iestādēm Tieši tādēļ uzņēmēji, biežāk dod priekšroku zemi nepirkt, bet gan īrēt no pašvaldības ar ilgtermiņa līgumiem.

Diskontētās naudas plūsmas metodes bieži pielieto uzņēmējdarbības izvērtēšanai. Šo metodi akceptē arī finanšu iestādes un investori, lai pieņemtu lēmumus par finanšu projektiem, daļu pārpirkšanu, iegādi un uzņēmumu apvienošanos. Mēs varam Jums nodrošināt izvērtēšanas pakalpojumus visās valstīs, kurās mēs un mūsu partneri darbojamies.

Ja Jūs esat nesen uzsācis darbību vai arī Jums ir aizdomas, ka vietējie vadītāji no Jums zog, mēs iesakām veikt speciālu auditu un noteikt procedūras, lai samazinātu krāpšanas risku. Mēs varam veikt arī iekšējo izmeklēšanu atklātiem vai aizdomīgiem krāpšanas gadījumiem, jo pie mums strādā sertificēts speciālists finanšu krāpšanas novēršanā.

Akciju sabiedrība ir komercdarbības vaids ar ierobežotu atbildību, kuras kapitāls ir sadalīts akcijās. Akcionāri atbild par uzņēmuma saistībām tikai savu ieguldījumu ietvaros sabiedrības kapitālā. Ir ieteicams dibināt akciju sabiedrību, kad tiek realizēti komerciāli projekti, kam nepieciešams liela apjoma kapitāls, kā arī tajos gadījumos, kad ir daudz akcionāru. Daudziem uzņēmējiem AS dibināšana galvenokārt saistās ar prestižu, t.i. tiek uzskatīts, ka akciju sabiedrība augstākajā mērā veido labu uzņēmuma tēlu un palīdz tā reklāmai, salīdzinājumā ar citiem uzņēmējdarbības veidiem. Zināmās darbības sfērās – banku nozare, apdrošināšana – tiek dota priekšroka AS, kā uzņēmējdarbības formai, no likumiskā viedokļa.

Minimālais akciju kapitāla apjoms akciju sabiedrībai ir 400 000 kronas. Maksimālais akciju kapitāla apmērs nav noteikts. Minimālā mazākās akcijas nominālvērtība ir 10 kronas un akciju skaits vienam akcionāram nav ierobežots. Katra akcija piešķir akcionāram vienu balsi lēmumu pieņemšanai pilnsapulcē. Situācijā, kad AS veidošanā priekšroka tiek dota lielam akcionāru skaitam un lielai atbildībai, var veidoties daudzpakāpju AS pārvaldes struktūra kā arī lieki sarežģījumi.

AS var dibināt viena vai vairākas personas (gan juridiskas, gan fiziskas personas), gan Igaunijas iedzīvotāji (pilsoņi), gan ārvalstu iedzīvotāji. Komerclikums neparedz nekādus ierobežojumus AS daļu pirkšanai ārvalstu uzņēmējiem.

Dibinot AS, likums nosaka divus variantus:

Dibināšana bez parakstīšanās uz akcijām, kas praksē ir viens no izplatītākajiem dibināšanas veidiem.

Dibināšana ar parakstīšanos uz akcijām, kas praksē tiek izmantos reti.

Atšķirība starp šiem diviem veidiem ir tāda, ka, dibinot sabiedrību ar parakstīšanos uz akcijām, paredz, tā sauktās, atklāta tipa sabiedrības dibināšanu, kurai būs daudz īpašnieku. Tanī pat laikā, šādas AS dibināšana patērē daudz laika, ir samērā dārga un nosaka, ka ir nepieciešams biznesa plāns, kas piesaistīs investorus.

Dibinot AS, dibinātāji slēdz notariāli apstiprinātu dibināšanas līgumu (vienlaicīgi arī lēmumu par dibināšanu), kurā norāda šādus datus: uzņēmuma nosaukumu, atrašanās vietu un adresi, vārdus/uzvārdus un personas datus, auditora vārdu/uzvārdu un personas datus, akciju kapitāla apmēru, akciju nominālvērtību un to sadalījumu dibinātāju starpā, kādā veidā ir veikta samaksa par šīm akcijām, un kad tas ir izdarīts, paredzamais dibināšanas izmaksu apmērs, saimnieciskā gada sākums un beigas.

Dibinot sabiedrību ar parakstīšanos uz akcijām, dibināšanas līgumā nepieciešams uzrādīt datumu un vietu, kur tika veikta dibināšanas sapulce, akciju parakstīšanās datumu un vietu. Dibināšanas brīdī, parakstoties uz akcijām, dibināšanas līgumam kā pielikumu pievieno dibinātāju apstiprinājumu tam, ka AS statūti atbilst Komerclikumam.

Sākot ar 01.02.2001., akciju sabiedrībām, kas tiek dibinātas, no sākuma ir jāreģistrē savas akcijas Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā un tikai tad iespējams reģistrēt uzņēmumu.

Par akcijām iespējams norēķināties, iemaksājot naudu bankas kontā, ko atvēruši dibinātāji, vai arī veicot nemateriālu ieguldījumu, kas var būt mantiskā vai tiesību veidā, ko nodod AS un ko var pielīdzināt naudas vērtībai. Vērtības noteikšanu obligāti veic AS auditors.

Situācijā, kas rodas, kad AS ir daudz īpašnieku, un, salīdzinājumā ar citiem komercdarbības veidiem, arī prasības pret kapitālu ir augstākas, arī AS pārvaldes struktūra ir sarežģītāka. Uzsākot saimniecisko darbību, AS pieņem darbā Izpilddirektoru.

Akcijas var pārdot un ieķīlāt ar tiesībām rīkoties. AS statūtos var noteikt, ka pārdošanas gadījumā akcionāriem ir pirmpirkuma tiesības uz to iegādi (to ir ieteicams darīt gadījumā, ja ir tā sauktās slēgtās AS). Statūtos var arī ierobežot vai aizliegt akciju ieķīlāšanu. Visi darījumi, kas saistīti ar akcijām, ir jāveic rakstiski. Akciju pārdošanas gadījumā, akcijas, kas atrodas pārdevēja vērtspapīru kontā, ir jāpārved uz pircēja vērtspapīru kontu. Īpašumtiesību nodošana tiek reģistrēta arī Centrālajā Vērtspapīru depozitārijā.

Šobrīd viens no izplatītākajiem komercdarbības veidiem Igaunijā ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. To visbiežāk skaidro ar to, ka noteiktais pamatkapitāls ir samērā neliels un uzņēmuma pārvaldes struktūra ir diezgan vienkārša.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir uzņēmums ar ierobežotu atbildību, kurā īpašnieki atbild par uzņēmuma saistībām tikai ar savu ieguldījuma summu. Sabiedrību ar ierobežotu atbildību ieteicams dibināt , kad uzņēmējdarbībai nav nepieciešams liels kapitāls un attiecīgi ir neliels daļu īpašnieku skaits (lai gan, likumā nav noteikts maksimālais Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieku skaits, taču efektīvai Sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbībai ir ieteicams nepārsniegt optimālo daļu īpašnieku skaitu – vairāk kā 10 cilvēki). Parasti, tā vietā lai dibinātu „akciju sabiedrību ar vienu īpašnieku”, pareizāk būtu dibināt tieši sabiedrību ar ierobežotu atbildību, pie tam, uzņēmuma pārvalde kļūst ievērojami vienkāršāka un rodas iespēja uzņēmuma pārvaldei piesaistīt mazāk cilvēku. Taču, izvēloties uzņēmējdarbības veidu, galvenokārt jāņem vērā uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija un attīstības iespējas.

Minimālais daļu kapitāla apjoms sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir četrdesmit tūkstoši (40 000.-) kronas un maksimālais daļu kapitāla apjoms nav noteikts. Katrs daļu īpašnieks var iegādāties vienu sabiedrības ar ierobežotu atbildību daļu, kas ir simts (100.-) kronas vai arī vairākas daļas .Pieņemot lēmumus, katram daļas īpašniekam ir tik balsis, cik daļu viņam pieder.

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību var dibināt viena vai vairākas personas (gan fiziskas, gan juridiskas personas), kā arī ārvalstu iedzīvotāji. Lai dibinātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tās dibinātāji noslēdz notariāli apstiprinātu dibināšanas līgumu (ja ir viens dibinātājs, tad tiek izveidots lēmums par dibināšanu), kurā norāda šādu informāciju: uzņēmuma nosaukumu, adresi un dibinātāju vārdu/uzvārdu un viņu personas kodus, paju nominālvērtību un to sadalījumu daļu īpašnieku starpā, kā tika veikta samaksa par daļām un kad tas tika darīts, paredzamie dibināšanas izdevumi un saimnieciskā gada sākumu un beigas. Kā pielikumu dibināšanas līgumam dibinātāji pievieno apstiprinājumu, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūti atbilst Komerclikumam.

Par daļām var maksāt, iemaksājot naudu bankas kontā, ko atvēruši sabiedrības ar ierobežotu atbildību dibinātāji, vai arī veicot nemateriālu ieguldījumu, kas var būt jebkura, naudas vērtība izsakāma un sabiedrībai ar ierobežotu atbildību nododama mantiska lieta vai īpašumtiesības, uz kuru var attiecināt atsavināšanu, nepieciešams ņemt vērā, ka, ja nemateriālā ieguldījuma vērtību veido vairāk kā puse no daļu kapitāla, vai arī tā vērtība pārsniedz četrdesmit tūkstošus (40 000.-) kronu, tad nemateriālā ieguldījuma vērtības noteikšanu veic auditors. Citos gadījumos par pietiekamu tiek uzskatīts nemantiskā ieguldījuma novērtējums no uzņēmuma valdes puses.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību galvenie vadītāji ir kopējā daļu īpašnieku sapulce, kur tiek noteikti vispārējie SIA attīstības virzieni, kā arī tiek pieņemti lēmumi attiecībā uz darījumiem, kas pārsniedz tiesības, kas dotas valdei ikdienas darbībā.

SIA ikdienas darbību organizē valde. Ne mazāk kā pusei valdes ir jābūt personām, kam pastāvīga dzīves vieta ir ES (Igaunija). Katram valdes loceklim ir tiesības pārstāvēt SIA, ja viņa tiesības nav ierobežotas statūtos. Gadījumā, ja valdes locekļa pārstāvēšanas tiesības ir ierobežotas, tad šiem ierobežojumiem obligāti jābūt ievadītiem reģistrā.

Daļas var brīvi atsavināt citam daļu īpašniekam. Gadījumā, ja daļas tiek atsavinātas trešajai personai, pārējiem daļu īpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības viena mēneša laikā no pirkšanas-pārdošanas (atsavināšanas) līguma datuma. Atsavināšanas un apgrūtināšanas darījumam (piemēram, ķīla, apgrūtinājums (lietošanai) jābūt notariāli apstiprinātam (gan starp daļu īpašniekiem, gan arī atsavinot trešajai personai).

Lai īstenotu pastāvīgu darbību Igaunijā, ārzemju komercsabiedrība var atvērt filiāli. Filiāle nav patstāvīga saimnieciska struktūrvienība un par tās saistībām atbild vadošais uzņēmums. Nozīmējot vadītāju vai filiāles vadītāju, vismaz vienam no vadītājiem jābūt dzīves vietai ES (Igaunijā).

Lai reģistrētu filiāli reģistrā, papildus notariāli pastiprinātam iesniegumam, nepieciešams izpildīt daudz formālas prasības, tai skaitā iesniegt notariāli pastiprinātu kopiju izziņai par reģistrāciju pēc atrašanās vietas un uzņēmuma statūtiem, līgumam, kas ir pamatā darbībai.

Visiem dokumentiem, kas izsniegti ārzemēs, jābūt pārtulkotiem igauņu valodā un tiem jābūt legalizētiem ārzemēs no valsts ierēdņa puses, kam ir atbilstošas tiesības (ārlietu ministrija, tieslietu ministrija u.c.).

Attiecībā uz filiāles saimniecisko darbību, nepieciešams kārtot atsevišķu grāmatvedības uzskaiti, atbilstoši Igaunijas Republikas likumam "Par grāmatvedības uzskaiti". Gadījumā, ja uzņēmumam obligāti jāpublicē saimnieciskā gada atskaite, filiālei obligāti jāiesniedz komercreģistrā atbilstoši filiāles atrašanās vietai notariāli apstiprināta kopija pārbaudītam un apliecinātam komercsabiedrības gada pārskatam, kā arī atskaite par filiāles darbību. Pieminētās atskaites nepieciešams iesniegt ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas datuma un septiņu mēneša termiņa pēc saimnieciskā gada beigu datuma.